Skaļš vakars, kad šo te rakstu
Neko vairs nedzirdu sev apkārt
Zīmēju tavu bildi, ko nepavisam nevēlos pie sienas pakārt,
Ar pirkstiem taustiņus bakstu.
Ieelpoju, izelpoju un atkal rakstu
Laiks ir apstājies priekš manis
Tik mainās kaut kas fonā
Sajūta nu tāda, ka esmu komā
Lēnām aizmirstības palagos slīkstu
Pieliecos Tev tā pie auss un klusām čukstu
Es ļoti vēlos noskūpstīt Tevi
Bet vai drīkst, tik karsti ka es svīstu,
Tieši tā tu liec man justies...
mmm
Jā, kas vēl, ja Tu maz zinātu cik seksuāli kusties,
Mēli norīt...
Maza paradīze uz zemes virsmas un Tu man blakām, Es Tevi mīlu, pieķeru pie sevis klusām sakām,
Liekas visa pasaule ir vienā korī dziedot
Viņa taču ir īstā un tieši ar tādu pārliecību pamodos es šorīt..
Tikai vēlos, lai tu zini kā, tikai vēlos, lai tu zini kā,
Un ja to spētu izteikt vārdos, tas skanētu tā
Manā karaļvalstī nodziest `gunis,
Pieklust darba dienas drudzis,
Pusatvērtas durvis uz zāli,
Skaļa mūzika, es uzrunāju Tevi ar piesmakušu balsi,
apgaismojums blāvs, beidzot var nolaist karavāli.
Uzlūdzu uz deju, tu pasniedz roku ar nosarkušu seju
Smaids uz lūpām, mēs griežam valsi, lieku nogult gultā,
Mīlējos ar karalieni, tad tā vien šķiet, ka Amors pacenties un ielic 

Like! 3