Mareks tā arī stāvēja un skatījās, man liekas no vienas puses bija apstulbis, bet tai pašā laikā likās, ka viņam tas nav nekas jauns. Ceru, ka viņa uzskati nebūs nepareizi. Kaimiņš atvadījās un aizgāja. Mareks īsi pēc tam pagriezās pateikdams, ka mani vairs netraucēs un grasījās iet prom. Bet nu taču- Tevi vairs netraucēšu- jel viņš mani nekad nav traucējis, piesien sev liekas nodarbes, ar kurām nekad nav nodarbojies un... eh, satvēru viņu aiz rokas un teicu, lai beidz muļķoties un ienāk iekšā aprunāties. Izrādās viņš ir pakļāvīgs, varbūt tā ir vienkārši viņa vājība pret meitenēm.
Nosēdināju viņu uz matrača un aizslēdzu drošības labad dzīvokļa durvis, lai nedomā izšmaukt no šejienes ārā, kamēr nebūsim aprunājušies.

Uztaisīju karstās šokolādes abiem, lai miegs kaut nedaudz atkāpjas, paņēmu cepumus un devos uz istabu pie viņa. Istabā nebija klusums, bet fonā klusi skanēja vietējā radiostacija. Nosēdos viņam blakus, atbalstījusi muguru pret sienu, pasniedzu viņam krūzīti ar pret miega dozu un noteicu, lai stāsta, kas notiek. Vienkārši sēdēju un neuztraucos, bet klausījos viņā.
Mareks iedzēris malku nosēdās man tuvāk arī atbalstījis muguru pret sienu sāka stāstīt:”Toreiz, kad norīta ieradāmies uz darbu abi kopā, tā meitene, kura pienāca klāt man ir laba draudzene, es redzēju kā Tu saminstinājies un aizsteidzies, pat neļāvusi man paskaidrot Tev. Pēc tam es centos Tevi uzmeklēt, bet es nesaprotu kā Tev izdevās būt tik lokanai kā čūskai un izvairīties no manis. Nodarbību laikā es Tevi nevēlējos traucēt, jo redzēju ar kādu prieku un degsmi Tu strādāji, man patika Tevi vērot (puisītis nedaudz samulsa, bet turpināja stāstīt). Pienāca vēls vakars, un es nezināju Tavu telefona numuru, traucēt Tevi arī dikti nevēlējos, tāpēc nolēmu, lai tās dienas notikumi nomierinās un nākamajā dienā noteikti Tevi dabūšu rokās. Nākamajā dienā es Tevi ieraudzīju beidzot, pēc pusdienlaika, bet Tu nebiji viena. Tu biji ar viņu. Domā es neko nezinu par Tavu pagātni, te nu Tu kļūdies. Es Danielu krietnu laiciņu jau pazīstu un viņš ir redzējis kā mēs ar Tevi kontaktējamies un vienreiz pie pusdienu galda mēs runājām par Tevi. Viņš man pastāstīja, cik Tev ir bijis labi ar Ingusu, viss bija labi, bet beigu beigās viņš Tevi sāpināja. Tu iekšēji pēc tam mocījies ilgi, viņš nespēja Tevi novērtēt, bet tagad. Tiklīdz Tu esi rokas stiepiena attālumā, netālu dzīvojat viens no otra, vienā ēkā strādājat, viņš pēkšņi izliekas it kā nekas nav noticis un viss ir tāpat kā bija Jums abiem sākumā. Tu, kad izkāpi no mašīnas biji tik ļoti samulsusi, Tu biji nosarkusi. Man tas nepatika, tas radīja aizdomas par Jums abiem un dusmas gan uz Tevi, gan viņu. Es neticēju, ka Tu tik mierīgi varēsi ar viņu tā uzturēt kontaktus un nu ne jau vienkārši draudzīgus kontaktus par spīti notikušajam. Pēc tam es tevi vēl pāris reizes esmu redzējusi ar viņu. Smagākais skats un trieciens bija, kad Tu agri norīta atbrauci ar viņu kopā un viņš Tevi noskūpstīja. Zini, es pirms satiku Tevi biju domājis, ka meiteņu dēļ pūdelēt sev smadzenes nav vērts. Bet es nespēju nomierināties pēc tā skata. Šodien pēc darba es nespēju nosēdēt mājās, un izdarīju to pašu trakulību, kuru Tu, izgāju vēlā nakts stundā ārā pastaigāties, pēc šī vakara pastaigas varu teikt, ka es puišiem īsti nepatīku, bet tas mani pat priecē. Gāju garām Tavām mājām un ļāvos savām kājām, kur vedīs, tur jāiet. Grasos zvanīt pie Tavām durvīm, bet Tu jau ver vaļā un ieraugu kāda vīrieša galvu. Nenoliedzami es biju pārsteigts. Bet visā visumā, es personīgi nevēlos, lai Tu sevi moki. Ja puisis no Tevis vienreiz atteicās, tad tas notiks arī otrreiz. Padomā kārtīgi. Negribu Tevi mācīt, bet... es uztraucos par Tevi. (silts smaids no puiša puses).”
Es apdomāju visu teikto, protams, šī ir tikai neliela daļa, kas tika teikts, bet es tiešām ieklausījos un apdomāšu, es pati jau par to biju padomājusi. Lūk, kur bija tas suns aprakts kāpēc viņš no manis izvairījās. Parunājām, un no nopietnās sarunas, lēnām virzījāmies uz ikdienišķām, komiskām sarunām, interesantām un tamlīdzīgi. Miegs abiem pilnībā pazudis, bet enerģija nu tāda uzliesmoja, ka būtu gatavi pa abiem māju gāzt otrādi. Izdomājām doties uz virtuvi pašiverēties. Ņēmām, vārījām makaronus, rīvējām sieru priekš makaronu sacepuma, uztaisījām tagad pa tējas krūzei un nakts vakariņas gatavojās pilnā sparā. Viss sataisītais smaržoja dievīgi, gribējām ķerties klāt kā tādi zvēri. Turēju sacepuma trauku rokās un vēru vaļā skapīti pie sienas, lai izņemtu dakšas un tur grauzējs sēdēja. Es nesaprotu kā viņš tur tika, bet es sabijos no pēkšņas kustības skapī un sacepuma trauks izkrita man no rokas un saplīsa pret zemi. Sākumā klusējām, skatījāmies, un tad sākām smieties, beigu beigās pasūtījām picu, jo vēlreiz taisīt visu to pašu, spēka vairs nebija.
Nolēmām picas piegādātāju nedaudz paāzēt. Kad viņš klauvēja pie durvīm Mareks piegāja atvērt durvis. Viņš atver durvis un atstutējas pie durvīm koķetīgi. Aizmirsu piebilst, viņam ir tikai visintīmākā zona apģērbta. Daiļums tika noslēpts zem baltas, pieguļošas apakšveļas.

Jāatzīst, man nepatīk vīriešiem pieguļošas apakšbikses, bokseršorti, bet šajā situācija tie ir ideāli. Man liekas piegādātājs samulsa vairāk nevis no tā, kādā paskatā viņš ir, bet no tā kā viņš uzvedās, tie žesti, tik pieglaimīgi un koķetīgi tika vērsti pret picas piegādātāju, viņš kļuva tāds nedaudz nervozs, bet smaidīja laikam aiz pieklājības. Mareks naudas banknotes aizsprauda sev aiz bikšelēm mugurpusē, pieiet pie piegādātāja un pagriezās ar tekstiem: „Ņem saldumiņ, atlikumu vari paturēt!” Es knapi valdījos, bet, ja godīgi diez kā jutās Mareks, viņam ir labi sanāca tēlot, tas ir, ja viņš tēlo. Un pēkšņi izdzirdu Mareka dīvainu apmulsuma ne kliedzienu vai kā, bet piegādātājs paņemot naudu uzšāva viņam pa dupsīti. Mareks automātiski pagriezās un piegādātājs viņu noskūpstīja uz lūpām. Viss es neizturēju un smējos skaļi, skaļi. Mareks pateica paldies par picu un aizvēra durvis piegādātāja priekšā. Es nevarēju beigt smieties un turpināju, protams, viņš īpaši prieka entuziasmu neizrādīja, bet arī sāka smīnēt, lai gan spļaudīdamies devās mazgāt muti, zobus, jo piegādātājs laikam pirms tam ir ēdis ķiploku grauzdiņus, vismaz viņš tā ir sajutis.
Par šādu pavērsienu pēc tam vēl ilgi smējāmies, pārspriedām un tamlīdzīgi. Kad bijām nomierinājušies ievēroju, ka viņš joprojām ir tikai apakšveļā. Arī viņš to pamanīja un teicās, ka tas nav godīgi un vai nu viņš apģērbsies, vai arī man esot jāizģērbjas. Es aizgāju uz vannas istabu un noģērbos un atstāju tikai sarkanu apakšveļu. Kāpēc man jāizģērbjas pilnībā? Viņam arī ir apakšveļa. http://www.youtube.com

Like! 2