Paiet tas laiks, kad svinēšanas, klubošanas bija piesātināšanās laiks. Kaut arī tas viss vēl notiek, klātesoša ir sajūta, ka neesmu pilnībā laimīgs, ka kaut kas pietrūkst. Sajūta, kas pietrūkst ir, ka gribas to visu izbaudīt ar "tevi". Gribas arī sajūtu ikdienā, ka man esi "tu". Gribu satikt "tevi". Iekšējais ir tas, par ko ir runa. Kaut kas kopējs, iekšēji kopējs, līdzības, sapratne, sapratne bez skaidrošanas, jušana bez skaidrošanas, galu galā jūtas... To var saukt par dziļumu, iekšējo vai vēl kā citādi, bet tad, kad tas ir, tad arī no visa pārējā gūsti pilnīgu baudu. Arī no fiziskā. Vai tevī tādas pašas izjūtas? Vairs negribas klubot vienam vai klubot, lai kādu satiktu. Tagad gribu klubot ar "tevi", tagad gribu dejot ar "tevi", no tā, ka daru to tieši ar "tevi" gūšu prieku. Vai kas līdzīgs ir arī tevī? Ja vēl neesmu aizbaidījis un arī tevī ir līdzīgas izjūtas un vari noticēt, ka spēju rakstīt arī ar humoru, atraksti. Ja tevī mājo kas līdzīgs, tad mums vismaz kaut kas ir kopējs un tas jau var būt par iemeslu, lai vismaz parunātos.

Like! 4