"Jaunam cilvēkam liekas, ka visbrīnišķīgākos notikumus spēj radīt fantāzija. Vienīgi ar laiku nonākam pie atziņas, ka vislielākie brīnumi atrodami tieši dzīvē"

Viņas acīs asaras atstaroja īpašu gaismu , bet vienmēr augsti paceltā galva iedvesa zināmu bijību. Smaids viņas sejā bija neīsts, samākslots. Galvā vienmēr jaucās domas, par visu notiekošo bija savi secinājumi , savs spriedums. Ikreiz kad viņai tuvojies , tad tiec atstumts, Tev šķiet ,ka tas ir viņas kārtējais ļaunais joks, bet īstenībā viņa ir vienkārši apjukusi. Kāpēc? Tāpēc ,ka viņa ir slikta aktrise , tāpēc ,ka netiek galā ar savu lomu. Meitene pati nezin ,kas viņa ir . Jums visiem rodas sajūta ,ka viņu pazīstat, viņa taču ir kā atvērta grāmata, kuru jau esat vairākas reizes pārlasījuši, bet tā nav. Viņa tikai tēlo. Katram cilvēkam ir sagatavota sava izrāde , dažās izrādēs viņa tēlo lepno iedomīgo dāmu , bet citās mazo ,naivo, smaidīgo meitēnu. Kādreiz izrādei pienāks beigas un viņa parādīs savu patieso dabu , bet tas būs tikai tad ,kad meitene pati sapratīs ,kas ir kas."...

Like! 1