Kad valsts nespēj pildīt savas saistības pret iedzīvotājiem, iestājas
dziļa sociālā krīze, kurai seko bezdarbs, depresija un emigrācija.
Procesiem attīstoties pa lejupejošu spirāli, iestājas valsts bankrots.
Tāpēc vietā ir jautājums: „Vai Latvijas valsti var likvidēt?”

Protams, ka var - tas jau notika 1940. gadā, kad Latviju vardarbīgi
iekļāva PSRS sastāvā. Tagad gan ir citi laiki un citi tikumi – valsti
daudz vieglāk nopirkt, nevis okupēt. Kā zināms, dzīve izspēlē
visneticamākās kombinācijas. Lai atceramies, cik pārsteidzoši ātri
sabruka Padomju Savienība, līdz zobiem apbruņotā impērija izjuka kā
trausls kāršu namiņš. Kā liecina vēsture, iet bojā gan impērijas, gan
valstis. Arī Latvijas ģeogrāfiskajā vietā var uzrasties cits formējums.
Kas Jauns piedāvā nedaudz fantastisku versiju par Latvijas Republikas
bojāeju.

Latvijas sabrukuma scenārijs Nr.1

Izmisuma revolūcija

1. Piektdien steigšus tiek sasaukta Saeimas ārkārtas sēde.
Starptautiskais valūtas fonds pieprasa samazināt budžetu vēl par 125
miljoniem latu. Saeima lemj par pensiju samazināšanu un ienākuma
nodokļu palielināšanu līdz 30 procentiem. Sabiedrībā jūtama liela
neapmierinātība. Daudzi ir šokā, jo dienu iepriekš pie Brīvības
pieminekļa publiski sadedzinājušies divi pensionāri.

2. Tajā pašā dienā Esplanādē notiek liela mēroga protesta mītiņš, ko
vada opozīcijas partiju un neformālo organizāciju vadītāji.
Protestētāji pieprasa saukt pie kriminālatbildības personas, kuras
vainojamas pie valsts maksātnespējas. Mītiņu novēro Iekšlietu
ministrijas un Valsts policijas vadība. Notikuma vietā ieradušies pāris
tūkstošu valsts un pašvaldības policistu. Pie pareizticīgo katedrāles
novietoti divi autobusi, kuru logi aizklāti ar melniem aizkariem. Tajos
sēž policijas pretterorisma vienības "Omega" darbinieki

3. Pulksten 16.50. mītiņa dalībnieki nolemj doties uz Saeimu un
pieprasīt parlamentam pieņemt likumu, pēc kura varētu tiesāt
amatpersonas par valsts novešanu līdz bankrotam. Pūlis dodas uz
Brīvības ielas pusi, bet policija aizšķērso ceļu. Protestētāji pārrauj
policijas ķēdi un apgāž vairākas Iekšlietu ministrijas automašīnas.
Sadursmē iesaistās pretterorisma vienība „Omega”, kas ar stekiem cenšas
izklīdināt pūli. Tas izdodas tikai daļēji. Lielā ļaužu masa sadalās
vairākās grupās un turpina virzīties uz Vecrīgu. No Saeimas ēkas tiek
evakuēti deputāti un tehniskie darbinieki.

4. Kamēr protestētāji virzās uz Saeimu, jauniešu grupa iebrūk Valsts
Ugunsdzēsības muzejā un nolaupa autocisternu ar ūdensmetēju.

5. Pūlis ierodas pie Saeimas un skandē: „Tiesāt zagļus!” Kamēr policija
tur aizsardzību, vairāku tūkstošu ļaužu sāk stihiski pulcēties pie
Ministru kabineta ēkas. Tiek izziņota trauksme Nacionālajos Bruņotajos
spēkos, bet jau ir par vēlu. Pūlis iebrūk Ministru kabinetā ēkā un
pielaiž uguni. Premjeru Valdi Dombrovski steigšus evakuē pa pazemes
izeju. Viņu aizved uz Berģiem un noslēpj kāda uzņēmēja privātmājā.

6. Pie Saeimas ierodas jaunieši ar autocisternu un ar spēcīgu
ūdenstrūklu izklīdina policiju. Vairāki protestētāji ar degmaisījuma
pudelēm iebrūk parlamentā. Saeimu pamazām apņem liesmas. Uz rīta pusi
pilnībā izdegusi gan parlamenta, gan Ministru kabineta ēka.

7. Nākošajā dienā Rīgā sākas stihiskas laupīšanas. Marodieru grupas
iebrūk veikalos, tos izlaupa un aizdedzina. Nemieri pamazām izplešas pa
visu Latviju.

8. Latvijas valdība lūdz militāru palīdzību ārvalstīm, bet ārvalstis to
atsaka, jo uzskata, ka Latvijas valdība īsteno prettautisku politiku,
un tā ir zaudējusi tautas uzticību.

9. Latvijā tiek ieviesta Starptautiskā valūtas fonda pārvalde, kas
izveido pagaidu valdību ar vietējiem Latvijas pilsoņiem. Tiek arestēti
vairāki ietekmīgi politiķi un ierēdņi, bet dažus izsludina
starptautiskajā meklēšanā. Latvijai piemēro pagaidu nosaukumu -
Starptautiskā valūtas fonda Autonomā republika.

10. Bijusī Latvija nonāk starptautiskajā izsolē. Tās sākumcena – 1
eiro. Nākamajam īpašniekam jāuzņemas arī valsts parādi. Vislielāko
interesi par Latvijas iegādi izrāda divas valstis – Zviedrija un
Krievija.

Andris Bernāts

Like! 3