Pirmais mēnesis

Mamma, esmu tikai divdesmit centimetru
augumā, bet man jau ir visi orgāni. Es mīlu tavu balsi. Katru reizi,
kad es to dzirdu, es māju ar rociņām un kājiņām. Tavas sirds puksti -
ir mana mīļākā šūpuļdziesma.

Otrais mēnesis.

Mammu, šodien es iemācījos sūkāt savu lielo pirkstiņu. Ja tu mani
redzētu, tu jau varētu nosaukt mani par mazuli. Taču es vēl neesmu tik
liela, lai varētu iztikt bez tavas mājiņas. Te ir tik silti un omulīgi.

Trešais mēnesis.

Mammīt, uzmini kas es esmu! Esmu meitene! Ceru, ka tas tevi iepriecina.
Es gribu, lai tu vienmēr būtu laimīga. Man nepatīk, kad tu raudi, tu
esi tik skumja. Tad es arī skumstu un raudu kopā ar tevi, lai gan tu
mani nedzirdi.

Ceturtais mēnesis.

Mamma, man sāka augt mati. Tie ir ļoti īsi un plāni, taču tie vēl
izaugs. Es daudz kustos. Es jau protu grozīt galvu, kustināt ar
pirkstiņiem un stiept savas rociņas un kājiņas. Man vareni sanāk.

Piektais mēnesis.

Tu atkal gāji pie ārsta. Mammu, viņš tev melo, kad saka, ka es neesmu
bērns. Es esmu bērns, tavs bērns. Es domāju un jūtu. Mamma, kas ir
aborts?

Sestais mēnesis.

Es atkal dzirdu tā ārsta balsi. Viņš man nepatīk, viņš liekas auksts un
bezirdīgs. Kaut kas ielaužas manā mājiņā! Ārsts to nosauca par adatu.
Māmiņ, kas tas ir? Kā dzeļ! Pasaki, lai viņš to pārtrauc! Es nevaru
noslēpties no tā! Mamma! Palīdzi man!!!


Septītais mēnesis.

Mammu, man viss kārtībā. Esmu debesīs. Dievs pastāstīja man par abortu. Kāpēc tu atteicies no manis, mamma?

Katrs aborts ir vēl viena apstādināta sirds. Vēl viens acu pāris, kas
nekad neredzēs. Vēl divas rokas, kas nekad nevarēs pieskarties. Vēl
divas kājas, kas nekad nevarēs skraidīt. Vēl viena mute, kas nekad neko
nepateiks.

JA ir bijis tad neesmu piefiksejis ;)

Like! 23